Trojas karš. Ahilleja cīņa ar Hektoru. I Daļa

Bronza, inkrustācija, autortehnika, 19,5 x 29,5 cm, 2020 /// Bronzas triptihs veidots iedvesmojoties no Homēra sengrieķu varoņeposa “Iliāda”, kas tapis 8. - 7. gs. p.m.ē. Cilnī attēlota daļa no mitoloģiskā Trojas kara starp grieķiem un Trojas iedzīvotājiem, kas norisinājies aptuveni 12. gs. p.m.ē. un ildzis 50 gadus. Eposā Trojas kara izcelšanās iemesli nav minēti un notikumi aprakstīti mijoties ar tēlu prāta apsvērumiem. Viens no galvenajiem eposa tematiem ir varoņa Ahilleja dusmas un atriebība. Katra triptiha daļa sevī ietver vairākus notikumus, kas savā starpā nav hronoloģiski saistīti, līdzīgi kā viduslaiku mākslā. Skulptūra pārstāv tēlotājmākslas mitoloģisko žanru. Cilnis, veidots sarežģītā autortehnikā - sākumā, tiek izgatavota forma, kurā bronza tiek atlieta. Pēc tam ar inkrustācijas metodi, kurā tiek izmantoti krāsaini papīri, tiek veidotas varoņu sejas un citi ciļņa elementi. Kam seko ciļņa lakošana un noslēguma fāzē apgleznošana. Bronzas cilnis veidots māksliniekam Robertam Dineram raksturīgā stilistikā. Tiek apvienots arhaiskais pasaules redzējums un viduslaiku tradicionālais gleznojums, ko savukārt meistarīgi un smalki veikusi māksliniece Lilija Dinere. ///I daļa. Ahilleja cīņa ar Hektoru. Cīņa starp Ahilleju un Hektoru sākas, jo Trojas karaļa Priama dēls Hektors nogalina Ahilleja labāko draugu Patroklu. Konflikts sācies ar Trojas priestera Hrīsta meitas Hrīseīdas nolaupīšana. Agamemnons, kurš uzsāka Trojas karu, negrib atgriezt Hrīseīdu Trojai, taču Ahajiem par to tiek uzsūtīts mēris, un Ahillejs parūpējas, ka Hrīseīda tiek atgriezta. Atriebībā Agamemnons atņēma Ahillejam viņa gūstekni Brīsēidu. Ahillejs atteicies no turpmākām kaujām ar Troju, lai atņemtu iespēju Ahajiem to uzvarēt. Lai izprovocētu Ahilleja dusmas, Hektors nonāvēja kareivi Patroklu, Ahilleja labāko draugu. Cilnī attēlots brīdis, kad Ahillejs divkaujā nonāvē Hektoru pie Trojas mūriem. Ahileja kustībās jaušama pārliecība. Hektors atveidots savas nāves iestāšanās brīdī, no rokām palaižot savu ieroci zobenu un krītot. Uz Hektora ķermeņa attēlota brūce, kas izcelta koši sarkana. “Iliādas” sižetā iesaistās dievi, savstarpēji apspriežot notiekošo un dodot varoņiem padomus. Ciļņa augšpusē attēlots kara dievs Arejs, kas sašutumā noraugās uz divkauju. Dieva acis izceltas, simbolizējot sašutumu un dusmas.