Trojas karš. Trojas zirgs. II daļa

2020, bronza, inkrustācija, autortehnika, 29,5x19,5 cm /// Bronzas triptihs veidots iedvesmojoties no Homēra sengrieķu varoņeposa “Iliāda”, kas tapis 8. - 7. gs. p.m.ē. Cilnī attēlota daļa no mitoloģiskā Trojas kara starp grieķiem un Trojas iedzīvotājiem, kas norisinājies aptuveni 12. gs. p.m.ē. un ildzis 50 gadus. Eposā Trojas kara izcelšanās iemesli nav minēti un notikumi aprakstīti mijoties ar tēlu prāta apsvērumiem. Viens no galvenajiem eposa tematiem ir varoņa Ahilleja dusmas un atriebība. Katra triptiha daļa sevī ietver vairākus notikumus, kas savā starpā nav hronoloģiski saistīti, līdzīgi kā viduslaiku mākslā. Skulptūra pārstāv tēlotājmākslas mitoloģisko žanru. Cilnis, veidots sarežģītā autortehnikā - sākumā, tiek izgatavota forma, kurā bronza tiek atlieta. Pēc tam ar inkrustācijas metodi, kurā tiek izmantoti krāsaini papīri, tiek veidotas varoņu sejas un citi ciļņa elementi. Kam seko ciļņa lakošana un noslēguma fāzē apgleznošana. Bronzas cilnis veidots māksliniekam Robertam Dineram raksturīgā stilistikā. Tiek apvienots arhaiskais pasaules redzējums un viduslaiku tradicionālais gleznojums, ko savukārt meistarīgi un smalki veikusi māksliniece Lilija Dinere. /// II daļa. Trojas zirgs. Stāsts par Trojas zirgu ir viens no zināmākajiem grieķu mitoloģijas notikumiem, kas ataino vēsturiskā Trojas kara notikumus. Jēdziens “Trojas zirgs” līdz pat mūsdienām ir plaši izmantots mutvārdu daiļradē. Trojas zirgs, saskaņā ar vēstures avotiem, ir bijusi liela koka konstrukcija zirga veidolā, ko Ahaju (grieķu) kareivji izmantojuši, lai iekarotu Troju. To izgatavojis grieķu kareivis Epejs, kurš uzskatāms arī par vienu no Ahaju līderiem. Epejs ne tikai veidojis Trojas Zirga konstrukciju, bet pats atradies iekš zirga kopā ar citiem kareivjiem, kad tas sasniedzis Trojas mūrus.  Pateicoties Trojas zirgam un viltībai, Ahaji iekarojuši Troju. Ahaji viltojuši savu padošanos karā un snieguši ziedojumu kara dievietei Atēnai, lai tā sniegtu uzvaru Trojai. Ziedojums bijis Trojas zirgs, kas ievests pilsētā, neraugoties uz Trojas karaļa Priama meitas Kasandras brīdinājumu to nedarīt. Naktī Ahaju kareivji izlīduši no koka zirga un atvēruši pilsētas vārtus, ļaujot karaspēkam brīvi iekļūt pilsētā. Virs Trojas mūriem stāv Helēna, viņas ķermeņa aprises atspoguļotas naivistiski, neproporcionāli izceļot krūtis un biezos matus. Sejā jaušams satraukums un bažas. Trojas zirga apdarē izmantots ziloņkauls.